Parlamentārā dimensija

Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes, un tiek stiprināta izpratne par subsidiaritātes principa piemērošanas efektivitāti. Šis princips paredz pārbaudīt – vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā – dalībvalstu līmenī.

Prezidentūras laikā Latvijas parlaments rīko sešas starpparlamentārās sanāksmes, pulcējot visu ES dalībvalstu parlamentu pārstāvjus. Līdztekus šiem lielajiem pasākumiem gan pirms prezidentūras, gan tās laikā prezidējošās valsts parlaments uzņem virkni divpusējo vizīšu gan no citām dalībvalstīm, gan Eiropas Parlamenta. Tāpat tiek organizētas atbildes vizītes, lai noskaidrotu nostāju aktuālajos nozaru jautājumos, kas ir prezidentūras darba kārtībā.

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī, palielina nacionālo parlamentu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā. Viena no būtiskākajām parlamenta funkcijām ir parlamentārā uzraudzība, ko ES kontekstā tas īsteno attiecībā uz valdības darbu, sagatavojot prezidentūras programmu sešiem mēnešiem un triovalstu programmu 18 mēnešiem. Sīkāk par Saeimas darbu pēc Lisabonas līguma pieņemšanas lasiet šeit.

 

Latvijas prezidentūra

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās 2015.gada pirmajā pusgadā – no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Prezidentūra ir iespēja katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai laika, kad tā iestājusies ES, zināmā mērā ietekmēt ES dienas kārtību un vadīt tās darbu. Prezidentūras uzdevums ir nodrošināt godīgu un neitrālu starpniecību sarunās.

Latvija ir vienā prezidentūras trio kopā ar Itāliju un Luksemburgu. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, un tās kopīgi izstrādājušas ES Padomes 18 mēnešu darba programmu.

Parlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensija