O.Ē.Kalniņš augsta līmeņa ārpolitikas un drošības konferencē: ES kā globālai lielvarai jāraugās visos ģeogrāfiskajos virzienos

05.03.2015

„Eiropas Savienība ir globāla lielvara, to uzsvērusi arī augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Tomēr, lai Eiropas Savienība būtu patiešām nozīmīgs spēlētājs pasaules arēnā, tai jāraugās visos virzienos, jo mums ir kaimiņi it visur – gan ziemeļos un dienvidos, gan arī austrumos un rietumos.” To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsvēra, ceturtdien, 5.martā, Rīgā atklājot augsta līmeņa ārpolitikas un drošības konferenci. 

Starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas notiek 5. un 6.martā, ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros. 

„Viens no Latvijas ES prezidentūras galvenajiem mērķiem ir kopā ar pārējām dalībvalstīm nostiprināt ES lomu pasaulē, tomēr jāatceras, ka jebkuras apņemšanās saknes sākas mūsu pašu pagalmā. Tas ir iemesls, kāpēc nepieciešams pārskatīt ES Kaimiņattiecību politiku,” savā uzrunā uzsvēra O.Ē.Kalniņš. Ar lielākajiem izaicinājumiem ES aizvien saskaras pie tās austrumu un dienvidu robežas, sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un akcentēja – abos gadījumos mēs saskaramies ar radikāli mainītu un destabilizētu drošības vidi, kas satricinājusi pasaules kārtības pamatus. 

O.Ē.Kalniņš īpašu uzmanību veltīja situācijai Ukrainā. „Tas, ka Krievija ir atbildīga par agresiju Ukrainā, ir fakts. Uz to vairakkārt norādījusi gan Eiropas Savienība un NATO, gan arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un citi avoti,” sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un atzīmēja, ka ES ir atkārtoti paudusi stingru nosodījumu Krimas aneksijai. Vienlaikus O.Ē.Kalniņš uzsvēra: „Tas, ka Krievija turpina iesaistīties Ukrainas konfliktā, nemazina Austrumu partnerības nozīmi. Gluži pretēji – šī politika, kas atbalsta drošību, stabilitāti, tiesiskumu un demokrātiju Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīs, patlaban ir Eiropas drošības stratēģijas elements un ir daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk.” 

Maijā Rīgā gaidāmais Austrumu partnerības samits būs iespēja pārskatīt ES ieguldījumu Austrumu partnerības valstīs, teica O.Ē.Kalniņš un uzsvēra - tāpat kā atšķiras šo valstu vajadzības un apstākļi, tāpat arī ES pieejai šīm valstīm jābūt atšķirīgai, proti, mūsu politika un programmas ir individuāli jāpielāgo katrai Austrumu partnerības valstij, lai sasniegtu reālus un ilgtspējīgus rezultātus. Viņš arī akcentēja, ka ES ir jāvirzās uz priekšu ar Ukrainas, Moldovas un Gruzijas asociācijas nolīgumu īstenošanu, un mums ir jāstrādā pie progresa vīzu režīma liberalizācācijā ar visām partnervalstīm, tostarp Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu, ja šīs valstis to vēlas. 

Vienlaikus Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES vienlīdz svarīgi ir tās dienvidu kaimiņi. „Šis reģions patlaban saskaras ar humanitāro krīzi, un tajā pastāvošais terorisms, ekstrēmisms un konflikti rada tiešus draudus visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Teroristi un ekstrēmisti Eiropā atgriezuši nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un šis satraucošais notikumu pavērsiens ietekmē ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti un apdraud mūsu pilsoņu drošību,” sacīja O.Ē.Kalniņš. Šajā kontekstā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra Savienības Vidusjūrai nozīmi, kas veicina attiecības starp ES un tās dienvidu kaimiņiem. 

Vēl viens virziens, kurā strādā Latvijas prezidentūra, lai palielinātu ES lomu pasaulē, ir uzmanības pievēršana Centrālāzijai, teica O.Ē.Kalniņš, uzsverot – ja ES vēlas būt patiešām nozīmīgs spēlētājs pasaulē, mūsu redzamība Centrālāzijā ir izšķiroši svarīga. Mūsu valsts cer, ka Latvijas prezidentūras centieni rezultēsies ES īpašā pārstāvja Centrālāzijas reģionā amata atjaunošanas. 

Uzrunājot klātesošos, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs īpašu uzmanību veltīja jaunajiem drošības izaicinājumiem, ar kuriem patlaban saskaras Eiropa. „Nacionālā līmenī mēs visi esam vienisprātis, ka valsts ārpolitika ir iekšpolitikas paplašinājums. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību, it īpaši, ja runa ir par drošību. Neatrisinātie konflikti pie mūsu robežām jau tagad apdraud drošību Eiropas Savienības iekšienē, turklāt draudus rada ne tikai lodes, tos rada arī informatīvais karš,” sacīja O.Ē.Kalniņš un atgādināja, ka cieša ES un NATO sadarbība ir izšķiroši svarīga, lai sniegtu adekvātu atbildi terorismam, hibrīdkara draudiem un informatīvajam karam. Viņš arī akcentēja, ka viens no informatīvā kara mērķiem ir transatlantiskie tirdzniecības līgumi starp ES un partneriem Ziemeļamerikā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs. 

Noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstu nākotne sakņojas spējā pārvarēt domstarpības un strādāt kopā kopīgu mērķu sasniegšanai, un pauda pārliecību – mēs to spējam un mēs to darīsim. 

Tiešraidē konferencei ikviens var sekot līdzi Latvijas prezidentūras parlamentārās dimensijas mājaslapā www.parleu2015.lv. Ar pasākuma programmu var iepazīties http://ej.uz/vppj.

 

 

 

Saeimas Preses dienests

Parlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensijaParlamentārā dimensija